Pazaudējušies, nemotivētie, apjukušie, iestrēgušie…. izrādās, ka tik daudzi no mums ikdienā burtiski cīnās ar konkrētu mērķu nodefinēšanu. Jo mērķim taču ir jābūt! Daudz tiek runāts par to, ka, lai sajustu piepildījumu un jēgu savai esībai, uz to ir apzināti jāiet, sakārtojot dažādus savas dzīves aspektus, mērķtiecīgi tuvojoties nospraustajam galapunktam.

Bieži mēs gluži neapzināti dzīvojam nākotnes ekspektācijās – tad, kad būšu izdarījis, sasniedzis, sakārtojis kaut ko, es jutīšos laimīgs, piepildīts, novērtēts utt. Tomēr, šis ceļš pamatā ir balstīts tukšumā, tajā, ko mēs gaidām, bet kā mums pietrūkst. Bet vai nabadzīgā un neaprūpētā augsnē var izaugt veselīgi, bagātīgi augļus dodoši  lolojumi?

Arvien biežāk un vairāk, piepildi ikvienu savu mazo solīti, mazo lēmumu, domu ar prieku un pateicību par to, kas tev ir, kas tu jau esi … kaut vai par iespēju vienkārši būt, piedzīvojot jaunu dienu. Nekavējoties pagātnes iekritienos vai nākotnes trauksmainās projekcijās. Rūpējies par sevi kā par vērtīgu Visuma radītu esību, kas var nest pasaulē skaistumu un prieku.

Un ja tavas ikdienas gaitas būs piepildītas ar rūpēm un godīgumu pret citiem, bet, visupirms, pret sevi, ja tās būs balstītas sirsnīgā atvērtībā un priekā, piepildījums un jēga paši atradīs ceļu pie tevis. Tie būs vērtīgākie augļi tavā ar mīlestību koptajā dārzā.

Photo by GreenForce Staffing on Unsplash