Ko darīt, ja bailes un šaubas ko uzsākt pārmāc spēju pieņemt jebkuru konkrētu lēmumu?

Lēmuma nepieņemšana arī ir lēmums.  Tikai to mūsu vietā pieņem visur klātesošā vēlēšanās būt perfektiem, nekad nekļūdīties, netikt sāpinātiem, neizgāzties.. Un mēs labāk izvēlamies palikt, kur esam, ar 101 attaisnojumu, kā un kāpēc ne tagad.

Tikmēr neizlēmība nobloķē piekļuvi mūsu neierobežotajiem iekšējiem resursiem, kuri ir pieejami kustībā un darbojoties, jo “zem guloša akmens ūdens netek”. Tātad, svarīgāk par vienīgo, pareizo virzienu ir spert pirmo soli un sākt.

Kas ir tas, par ko domājot, straujāk iepukstas sirds? Kādas ir vērtības, bez kurām nevari iedomāties savu personīgo, darba, sociālo dzīvi un komunikāciju? Kur tu sevi redzi pēc vairākiem, gadiem, jā, varbūt pat dzīves noslēgumā?  Uzdod sev jautājumu un nebaidies sapņot!

Seneka ir rakstījis: “Ja mēs nezinām, uz kuru ostu kuģojam, tad neviens vējš nav ceļavējš”.

Pārstāj analizēt un bezgalīgi izvērtēt, kas tev (vai citiem) būtu vislabākais. Iekāp savā sapņu, ideju, mērķu kuģī un pacel enkuru. Izvēlies virzienu un zini, ka laiks, notikumi, tava pieaugošā izpratne un apzinātība būs kā kompass ceļā uz piepildījumu.

Celies un esi plūsmā.

Kā sadzirdēt savu iekšējo balsi dzīves krustcelēs? Kā izvēlēties īsto ceļu un soļus pretī savam sapnim? Tematiska, tieši Tev radīta meditācija var būt ceļš pie sevis un tām atbildēm, ko tik ilgi esi meklējis.

Photo by Burst on Unsplash