Kad jūtamies izmantoti, pievilti vai vienkārši noguruši no toksiskām attiecībām, stresainām neauglīgām diskusijām vai mākslīgi radītām drāmām, mums ir tiesības pateikt “Nē”. Mums ir tiesības atteikties piedalīties un turpināt.

Tomēr  daudzi no mums šādos brīžos aizdomājas, cik grūti un “nesmuki” būtu pateikt stingru “Nē”.  Kā tas izskatīsies, kā tas ietekmēs attiecības ar apkārtējiem un, galvenais, kā es pats jutīšos, būdams nepietiekami iejūtīgs, atbalstošs, pieņemošs, iekļaujošs…

Daži no mums mēģinās pārbaudīt sevi un savu pacietību, domājot, ka pakļaušanās vai nepatīkamu situāciju akceptēšana ir kāda iedomāta spēka vai iecietības mērs, kas varētu norādīt uz mūsu garīgo izaugsmi vai briedumu.

Kādēļ jūtamies slikti?

Patiesībā, mēģināšana “paciest”, noturēties, neizteikties, jebkura cenšanās kaut kā samiernieciski tikt galā ar mums nepieņemamām situācijām, rīcību, attieksmi ir mākslīga pretošanās tam, ko jūtam. Līdz ar to, dabiski, jutīsimies nomākti, pazemoti, dusmīgi vai hroniski aizvainoti.

Kamēr mēs turpinām vērtēt, tiesāt, dalīt labajos, sliktajos, pareizajos un nepareizajos un pretoties notiekošajam, mēģinot pierādīt, uzvarēt, pazemināt kādu citu,  jebkurš “Nē” kā atbilde uz notiekošo ir tikai sāpīga reakcija, kas, pirmkārt,  ievaino un uztrauc mūs pašus.

Jā – iekšējam mieram un vērtībām

Esot godīgam  un rūpīgam pret sevi un savām patiesajām vajadzībām, mēs spēsim pateikt godīgu  “Nē” cilvēkiem vai situācijām, kas mūs iztukšo vai satricina. Šāds “Nē” ir brīvs no negatīvām, kritizējošām domām un spriedumiem, brīvs no vēlēšanās kādam ko pierādīt vai pretoties. Brīvs no bailēm. Šis “Nē”  no impulsīvas reakcijas kļūst par mūsu iekšējā spēka un vērtību manifestāciju.

Šādā brīdī mēs sākam apzināties, ka esam kļuvuši brīvi no ciešanām, ko esam radījuši sev un apkārtējiem. Mēs jūtamies atbrīvoti un labi. Un vēl jo vairāk – arī ārējā, situācija un cilvēki parasti sāk mainīties. Tāds ir godīga un sirdsgudra  ‘Nē” pārsteidzošais spēks.