Ir brīži, kad tik ļoti vēlamies, lai beidzot izbeidzas kāda dzīves situācija, attiecību krīze, ieilgušas negatīvas emocijas, ieradumi … bet nekas nenotiek. Un jo vairāk mēs sākam uztraukties, reaģēt, pretoties vai “sakārtot” notiekošo, jo vairāk mūsos aug iestrēguma un vilšanās sajūta.

Ilgstoša atrašanās nospiestā vai, gluži otrādi, uztraukuma un nemiera stāvoklī var būtiski ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti, atstājot iespaidu gan uz veselību, gan attiecībām ar apkārtējiem un arī sevi pašu. Un iedzīt mūs vēl dziļākā noliegumā un rūgtumā. Kā virzīties uz gaismu, uz atrisinājumu, piepildījumu?

Atslēgas vārds pārmaiņām ir PIEŅEMŠANA. Kad mēs pilnībā apzināmies un akceptējam šībrīža realitāti. Kas mēs esam, kur mēs esam, kādi esam. Atsakoties turpināt noliegt, žēlot vai žēloties, solīt, cerēt uz brīnumu vai sapņot par nālotni.. kura sākas tagad.

Pieņemot šodienu pilnībā, lai kāda tā būtu, pateicoties par piedzīvoto, kura dziļāko jēgu un uzdevumu varbūt mums būs iespēja izprast vēlāk, un veltot visu savu uzmanību, vērīgumu, atvērtību patreizējam brīdim, mēs it kā plaši atveram durvis uz telpu, kurai jau sen bija nepieciešams svaigs gaiss un gaisma. Kas zina, varbūt šī telpa tagad izskatās pavisam citādi, un mēs tajā atrodam kādu agrāk neievērotu, bet svarīgu lietu vai atziņu?

Atverot durvis vai logu tumšā telpā, gaisma ienāk nekavējoties. Apzinoties un patiesi pieņemot šodienu, lai kāda tā būtu,  pārmaiņas neliks gaidīt. Un var sākties kas jauns.

Photo by Tasso Mitsarakis on Unsplash