Kā es sapratīšu, KAS ES ESMU?
Šis ir jautājums, kuru mēs esam sev uzdevuši gan dziļās sāpēs, gan pārdomās par dzīves jēgu, gan izšķirīgos brīžos, kad, pretrunu nomocīti, mēģinām pieņemt īsto lēmumu, kas aizvedīs pretī atrisinājumam un veiksmīgākai dzīvei.
Ja mums kāds tikko iepazīts cilvēks vaicātu, kas mēs esam, visbiežāk mēs nosauktu savu vārdu, amatu, izglītību, bērnu skaitu, vecumu, vārdu sakot, visu, kas mūs raksturo, kas mums pieder vai ko esam ieguvuši. Mēs pārstāvētu kādu uzskatu vai vērtību kopumu, sociālo statusu, jebko, kas mūs identificē kā konkrētas sabiedrības, kopienas, ģimenes locekli.
Mūsu EGO ir svarīgi nosaukumi. Piederība. Sasniegumi. Ieguvumi. Atpazīstamība. Izskats. Attiecības. Spējas un iespējas. Kas vieno visus šos vārdus? Tie ir pakļauti nebeidzamām pārmaiņām. Nekas no tā, ar ko sevi identificē EGO, nav pastāvīgs. Līdz ar to, pieķeroties Ego vērtībām, mēs riskējam piedzīvot zaudējuma sāpes, vilšanos un rūgtumu – jo viss paies. Nekas no tā neesmu es.
Katrā no mums ir dziļākas esības dimensija, kas paliek nemainīga, lai vai kas notiktu ārējā čaulā, virspusē. Apzinoties šo bezgalīgo sirdsgudro plašumu sevī, kas, tāpat kā mūsu elpa, pulss, ķermeņa siltums, ir vienmēr klātesošs, mēs sākam izjust daudz lielāku mieru un paļāvību par notiekošo. Un nenotiekošo. Kodols paliek. Tas es esmu.
Photo by Ashlyn Ciara on Unsplash
–
Citi raksti
Sapņu zirgs
Īstais briedums pienāk tad, kad esam gatavi izkāpt no piešķirtā pajūga un izjūgt savus nemierīgos domu zirgus, palaižot tos brīvībā, kur nu kuro. Un…
Vai ir viegli lidot
... uzticoties un paļaujoties, jo vairākumā gadījumu tieši nespēja kontrolēt notiekošo izraisa trauksmi...
Pietiekami mīlēt… sevi
... jāsāk apzināties, ka vairāk par to, kurš ir iestrēdzis un nevēlas vai nespēj mainīties mums saprotamā virzienā, iestrēgums skar mūs……