Plati Holivudas smaidi prožektoru gaismās, dārgi apģērbi, superaugsti honorāri, prestižas balvas par apskaužamiem panākumiem un tomēr ik pa brīdim kāds šīs pasaules slavenais vai varenais atņem sev dzīvību vai noslīkst atkarību un garīgu traucējumu jūrā. Un tu nevilšus uzdod jautājumu – bet kas viņiem pietrūka?

Runa nav tikai par slavenībām. Ikvienam no mums ir savi mērķi, sapņi, izdošanās, bet dažkārt izpaliek gandarīijums, sirdsmiers un patiess prieks, lai kas būtu sasniegts un piepildīts. Skumjākajā variantā tiek meklēti kādi papildus stimuli vai samierināšanās veidi – pārmērības ēšanā, dzeršanā, attiecībās, izklaidēs.  Bet šādos brīžos mēs varam arī  nonākt pagrieziena punktā, izvērtējot savas dziļākās vajadzības un mēģinot izprast, kas ir tas, kas piepilda dzīvi ar patiesu jēgu un visaptverošu apmierinājumu.

Mūsu dziļākais uzdevums šeit uz zemes ir augt un attīstīties, un tas attiecas gan uz mūsu prātu, gan ķermeni, gan garīgumu vai garu. Visbiežāk diskomforta sajūta parādās, ja esam ilgtermiņā ignorējuši kādu no šīm jēgpilnas dzīves neatņemajām sastāvdaļām. Esam veiksmīgi kāpuši pa karjeras kāpnēm, bet atstājuši novārtā savu veselību. Esam studējuši augstās zinātnes, bet piemirsuši par patiesu dvēseles prieku. Esam rūpējušies par ārējām baudām, kamēr sirdi nospiež arvien vairāk neatbildētu jautājumu un neizsakāmas ilgas.

Ir vērts ik pa brīdim piestāt un ieklausīties… Vai es joprojām spēju sadzirdēt un sarunāties ar savu dziļāko es, ar savu dvēseli vai garu? Jeb es to arvien pabīdu malā, sak, ne tagad, kaut kad. Vai es rūpējos par savu ķermeni kā par savas dvēseles visdārgāko ietvaru, dodot tam visu vajadzīgo un spēcinošo? Vai es spēju uztvert savu prātu un domas kā mirdzošu kristāla trauku, kurā uzkrāju tikai dzidru un veldzējošu saturu?

Piepildīt savu dzīvi ar jēgu nozīmē rūpēties par visiem trim savas labbūtības pilāriem. Tad tukšuma sajūta atkāpsies un tu varēsi teikt ar pārliecību un prieku: es dzīvoju!

Photo by Kinga Howard on Unsplash