Vai tajā, ko tu dari, ir prieks? Un vai prieks ir tavas ikdienas pastāvīgs pavadonis?  Vai tev ir nācies atklāt, ka, piepūloties, cīnoties, sasniedzot gribēto, ir patīkams gandarījums, lepnums, bet tāda dzirkstoša gaiša prieka sajūta izpaliek?

Prieks, tāpat kā dzidra mīlestība un miers, ir sirds lietas. Tas nepiedzimst ārpus tevis, kaut ko panākot, iegūstot, un tam nav tiešas saistības ar notikumiem, kuros tu esi iesaistīts vai cilvēkiem, kurus satiec.

Lai arī tumsa vai mākoņi dažkārt aizsedz debesjumu, aiz tiem vienmēr būs zvaigznes. Un, lai ko tev nāktos piedzīvot, lai cik uztraucošas, nomācošas vai skumjas būtu tavas domas un trauksmains prāts, prieks vienmēr ir tevī. Un, atšķirībā no skrejošajām prāta konstrukcijām un ilūzijām, tas ir patiess.

Prieks ir tavas esības esence.

Tematiska, tieši Tavām vajadzībām un situācijai radīta meditācija var palīdzēt norimt, ieraudzīt, saklausīt būtisko un atrast gaismu sevī pašā.