Kāpēc ar mani notiek tā? Kāpēc tik ilgi esmu iestrēdzis? Kāpēc nekas nenotiek? Ko man no tā visa jāsaprot?… Šie jautājumi bieži tiek uzdoti gan terapijās, gan kouču sesijās, gan pa laikam tos uzdodam sev paši – parasti brīžos, kad ar kaut ko lielākā vai mazākā mērā neesam apmierināti.

Droši vien katrs no mums bērnībā esam darbojušies ar zīmuļiem, krāsojuši un mēģinājuši izpildīt kādas vienkāršas darbības ar cipariem un bildēm. Viena no tādām noteikti bija attēls, kuru var iegūt, savelkot pareizā kārtībā pēc kārtas numurētus punktus. Tas nozīmē, ka, pat ja jau sākumā spējām iedomāties kādu iespējamu bildi, kas slēpjas aiz numurētajiem cipariem, to nebija iespējams iegūt, izlaižot kādus punktus vai savienojot nepareizus ciparus.

Tādi punkti varētu būt arī mūsu apstāšanās/grūtu pieredžu/diskomforta brīži. Un, neizejot tiem cauri, lai kā mums gribētos, mēs neiegūsim kopīgo bildi. Pat ja dažreiz mums šķiet, ka tūlīt tūlīt jau viss būs aptverts, sakārtots un skaidrs, varbūt tieši pēdējie cipari un punktiņi ienes kopējā ainā kādas ļoti svarīgas detaļas, uzsvarus, kas izmaina visu kopainu un stāstu.

Ikviens brīdis, kurā esam pieklusuši, apzināti ievērtējuši paša un apkārt notiekošā virzību, lai vai kā jūtamies, ir solis tuvāk atbildēm. Tuvāk izpratnei. Tuvāk apjausmai par Lielo Bildi. Un, ja izpaliek miers un paļāvība, ka viss ir pateikts, paveikts un piepildīts, neapstājies! Tikai tavās rokās ir spēja uzburt visu stāstu. Tev īstajā laikā un vietā.