Ikviens brīdis, kad kaut uz mirkli apstāsimies, esot klātesoši un vērīgi, izdzīvojot pašreizējo situāciju, apzinoties sevi tieši šajā brīdī, šajā telpā, šajā vietā, palīdzēs sagatavot un paplašināt telpu, kurā ienākt mieram, klusumam un paļāvībai. Ticēsim arī, ka tādā veidā samazinām vietu pagātnes un nākotnes apcerējumiem, kuri patiesībā parasti ir mūsu pieredzes un pārliecību izfiltrēti stāsti.

Meditācijas neatņemama sastāvdaļa ir koncentrēšanās uz elpošanu. Apzināta, ritmiska elpošana var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu, piegādāt smadzenēm vairāk skābekļa, mazinot stresu un uztraukumu, kā arī veicināt fokusēšanos uz savām iekšējām sajūtām un klātesamību. Elpojam apzināti, nepiespiesti, mierīgi un caur degunu (lai novērstu hiperventilācijas risku, kas var pastiprināt nemieru) … darot to ikdienā, mēs arvien vairāk sadraudzēsimies ar sava ķermeņa un prāta mehānismiem.

Saspringtos brīžos, pat ja laika atslābināties ir pavisam maz, pievēršam uzmanību savam ķermenim. Viegli un gādīgi it kā “noskenējam” to,  sākot no galvas līdz pat kāju pirkstiem, vislabāk dziļi un apzināti elpojot – iztēlojoties, kā ieelpojam gaismu, mieru un izelpojam visu saspringumu un stresu. Atbrīvojam sejas muskuļus, plecus, atslābinām rokas..Tas ir iedarbīgs veids, ka atgriezties tagadnē, vērīgam un nosvērtam.

It visā, ko darām, ir vērts ielaist vairāk brīvības un uzticēšanās – apkārtējiem cilvēkiem, notiekošajam un pašam sev. Un… ne(pār)cenšamies. Brīnišķīgs skolotājs un ārsts man reiz teica: “Pārlieka centība aptumšo prātu.” Esam labestīgi un vērīgi, un vispirms jau pret sevi. Ikvienā darbībā un mērķa piepildīšanā.

Un visbeidzot – pasmaidām! Smaids ne tikai palīdz mums pašiem justies atbrīvotākiem un gaišākiem, smaids atbruņo un iepriecina apkārtējos, radot pozitīvu atgriezenisko saiti un abpusēji samazinot spriedzi un stresa līmeni. Brīnišķīgs iesākums apzinātākai dzīvei!