Rudens darbi pamazām apdarīti, gribētos vēl paspēt to un šo, bet tumsa iestājas bezmaz vai pēkšņi un uzstājīgi. Un mēs kārtējo reizi esam pārsteigti par dabas nemainīgo, precīzo ritmu, kur katrai parādībai, augam, dzīvnieciņam ir sava vieta un savs uznāciens. Man mīļš cilvēks šodien uzrakstīja: “… rudens skumjas ir pat baudāmas, jo zini, ka atkal būs pavasaris.” Viss pāries.
Bet kā ar mums pašiem, ar to it kā skaidri paredzamo laika ratu, kurā visi esam ieķērušies un riņķojam katrs savā ātrumā un izplatījumā? No viena darba līdz nākamajam, no vienas skriešanas uz otru, viens pienākums dzen otru un viena svarīga lieta cīnās ar vēl svarīgāku…
Es kādreiz mēģinu iedomāties kādu skatu punktu, kaut kur tālu, Visuma plašumos, no kura var lūkoties uz mūsu planētu, uz cilvēkiem, kuri piedzīvo drāmas, kuri nepārtraukti kur skrien un plāno, kuri piedzīvo lielākus un mazākus pārbaudījumus. Mēs, visticamāk, izskatāmies kā mazi, ņirboši, mūžam kustīgi vairāki miljardi punktiņu bezgalīgos Zemes plašumos.
Es nezinu, vai kāds tur, tālumā, bezgalīgajā tukšumā un klusumā, uzdod jautājumu – kādēļ un kur viņi skrien? Bet šeit uz Zemes arvien biežāk iznāk satikt cilvēkus, kuri vēlas apstāties un saprast ko vairāk. Kāpēc es esmu šeit? Kas man ir jāpaveic? Vai manai dzīvei ir kāds lielāks, dziļāks uzdevums? Kādēļ es nejūtu patiesu piepildījumu, pat ja sasniedzu izvēlētos mērķus?
Varbūt tieši tāpēc dabā iestājas rudens, lai mums, tāpat dzīvniekiem un augiem, būtu jānorimst, jāpieklust un jānobriedina sevi kam jaunam un vērtīgam. Šie urdošie, brīžam mulsinošie, brīžam skaudrie jautājumi ir kā mazas, neatlaidīgas sēkliņas, kuras beidzot atradušas auglīgu zemi, kurā dzīt asnus un augt. Un tikai no katra paša ir atkarīgs iznākums vai raža. Tici, šis ceļš būs pārsteigumu, grūtību un šaubu pilns un tomēr – tas būs tā vērts.
Atrast dziļākas atbildes un sajust savu īsto un patieso mērķi šai dzīvē, it sevišķi jauna ceļa vai ieceres sākumā, var palīdzēt tematiska, tieši Tavām vajadzībām un uzdevumam radīta meditācija.
Photo by Kasturi Laxmi Mohit on Unsplash
Citi raksti
Sapņu zirgs
Īstais briedums pienāk tad, kad esam gatavi izkāpt no piešķirtā pajūga un izjūgt savus nemierīgos domu zirgus, palaižot tos brīvībā, kur nu kuro. Un…
Vai ir viegli lidot
... uzticoties un paļaujoties, jo vairākumā gadījumu tieši nespēja kontrolēt notiekošo izraisa trauksmi...
Pietiekami mīlēt… sevi
... jāsāk apzināties, ka vairāk par to, kurš ir iestrēdzis un nevēlas vai nespēj mainīties mums saprotamā virzienā, iestrēgums skar mūs……