Tad kad …

Vai tu arī mēdz izjust vainas sajūtu vai vismaz vēlēšanos taisnoties, ja kādā brīdī izlem paņemt pauzi kādai “neproduktīvai” aktivitātei, kaut vai tā būtu mīļākā seriāla pāris sēriju noskatīšanās? Vai tev arī gadās sevi pieķert pie domas: “Kad būs padarīts tas un vēl tas… , es varēšu atpūsties, palasīt grāmatu, piezvanīt draugam utt.”?

Jau no bērnības darbojamies sistēmā, kur par padarītu darbiņu vai labu uzvedību var saņemt balvu. Tā nu turpinām labi uzvesties un tikt galā ar visiem uzdevumiem arī pieaugušā vecumā. Bet darbu kļūst arvien vairāk, pienākumi sāk nogurdināt, gadās pat lidz pilnīgam spēku izsīkumam. Un mēs turpinām sev iegalvot šo maģisko frāzi: “Tad kad …”

Darbu un pienākumu saraksts nekad nebeigsies, tāpat kā nekad var nepienākt perfekts brīdis atpūtai, sarunai ar bērnu, sirsnīgām viesībām ar draugiem vai ieguldīšanai savā labsajūtā un izaugsmē. Tev nav jānopelna laiks labai grāmatai vai rīta meditācijai. Un tavai vainas sajūtai visticamāk ir pavisam mazs sakars ar vēl nepadarīto darbu slogu. Pamazām sāc atrast “logus” savā uzdevumu sarakstā, kuri tiks aizpildīti ar lietām, kas pabaro tavu garu un ķermeni.

Sāc ar maziem solīšiem, apzinoties, ka ikviens atelpas brīdis, aktivitāte, kura vairo prieku un enerģiju, tevī raisīs arvien lielāku pārliecību: tavs brīvais laiks nav balva, kas jānopelna, patiesībā tas ir pienākums un tavas tiesības. Sārtie vaigi un mirdzošās acis pēc pastaigas mežā būs labs apliecinājums tavai izvēlei!

Nomaini TAD KAD uz KAD TAD, JA NE TAGAD. Un atkārt sev vēl un vēlreiz:

Es izvēlos rūpēties par sevi ar mīlestību, novērtējot sava prāta un ķermeņa unikālos resursus.  Es esmu pietiekami… Kad tad, ja ne tagad ir īstais laiks priecāties, izbaudīt un piepildīt. TAGAD.