Ir statistiski pamatots, ka visas lielās apņemšanās gada sākumā parasti izplēn vidēji 2-3 nedēļu laikā. Kāpēc tā? Kāpēc mēs novirzāmies no izsapņotā mērķa un atkal un atkal iegrimstam pierastās realitātes rutīnā?

• Mūsu zemapziņa, vēloties pasargāt no iespējamas vilšanās un neizdošanās pārmetumiem, visbiežāk atradīs dažādas atrunas nepierastu uzvedības modeļu ieviešanai jaunajā ikdienā. Iespējams, tam pamatā ir kādas neizdevušās iepriekšējās pieredzes vai sāpīgas atmiņas, kas radījušas negatīvas pārliecības par sevi un savām spējām.
• Uzsākot jaunu, neierastu ceļu sapņa īstenošanai, mēdzam uzņemties par daudz un visu uzreiz. Svarīgi ir lielo uzdevumu sadalīt mazākos, ne tik radikālos solīšos, bet, galvenais, celties un darīt. Regulāri. Tas attiecas uz jebko – sākot no meditācijas līdz rīta skrējienam un valodu mācībām.
• Lai veicinātu pozitīvas enerģijas un motivācijas vairošanos ieplānoto uzdevumu veikšanai, ieteicams sākt ar patīkamāko, kuru veicot, izjūtam gandarījumu un prieku. Tas palīdzēs “ ievibrēt” šo enerģiju arī aktivitātēs, kuru veikšanai vajadzīgs papildus gribasspēks un piespiešanās.
• Uzvedības un paradumu maiņa ir kā muskuļi, kurus vingrinot ikdienā, varēsim saniegt arvien labāku un veiksmīgāku rezultātu. Sākotnējais grūtums ar laiku izplēnēs, dodot vietu aizrautībai un lepnumam par jau paveikto.
• Mēdz teikt, ka ceļā uz sapņa piepildījumu mēs sastopamies ar diviem būtiskākajiem uzvedības vai emociju aspektiem: disciplīnu vai nožēlu.

Disciplīna vai nožēla. Ko izvēlēsies tu?

Photo by Joel & Jasmin Førestbird on Unsplash