Pēc ieraksta par Smago lieko svaru šo tēmu turpinājām izstrādāt un apzināt kopā ar vairākiem maniem klientiem. Un nonācām ne pie vienas vien pārsteidzošas atziņas. Piemēram par to, ka bieži vien “noraujas” un izēšanās kampaņu sarīko teicami organizēti un disciplinēti cilvēki, jo – tas ir viens no veidiem, kā beidzot atslābt no sev uzliktā pienākumu un paštēla sloga.

Bet šoreiz par vēl vienu ar ēšanu un lieko svaru saistītu emocionālu aspektu. Traucētas saprātīgas ēšanas pamatā var būt bailes zaudēt kontroli, vai, precīzāk, vēlēšanās kontrolēt vismaz kādu paredzamu situāciju. Kā tas darbojas?

Ir brīži, dzīves periodi, kad šķiet, ka nekas nenotiek pēc plāna, vilšanās, pārpratumi, skumjas, slimība un citi satricinoši brīži nāk viens pēc otra. Un mums ir sajūta, ka ir zudusi spēja ietekmēt notikumu gaitu. Un šai apjukumā bieži vien atrodas kāda samērā primitīva, bet iedarbīga aktivitāte, kuru mēs varam sev nodrošināt. Ar paredzamām sekām – zināmu apmierinājumu un komforta sajūtu. Un tā ir ēšana.

Paredzamība nomierina, tāpat kā ēšana. Tā piepilda vēderu un uz brīdi nomierina, dodot nosacītu piepildījuma sajūtu. Un mums rodas sajūta, ka zinām, kā sev palīdzēt, un spējam to sev dot.

Tomēr emocionāls tukšums un izsīkums ir daudz dziļāks par tukšu vēderu. Tādēļ pēc kārtējās sevis “ mierināšanas” var nākties sajust vēl lielāku smeldzi, satraukumu un vilšanos.

Tik svarīgi ir būt vērīgam un atbildīgam par savām patiesajām sajūtām un vajadzībām. Kāpēc stiepju roku pēc vēl vienas smalkmaizītes? Kāpēc eju pēc papildporcijas? Kāpēc pastāvīgi domāju par ēdienu? Vai atbilde ir  – bailes?

Tematiska, tieši Tavām vajadzībām un situācijai radīta meditācija var palīdzēt nonākt pie Tavas īpašās atbildes un risinājuma. Viss ir Tevī pašā. Ari neierobežoti resursi piedzīvot ilgi gaidītās pārmaiņas un piepildījumu.