Nesen kādā sirsnīgā sarunā ar brīnišķīgu draugu kopīgi atcerējāmies savus pusaudža gadus un vēlreiz varējām viens otram apliecināt, ka tie nudien nebija tie vieglākie laiki… Un runa nebija par sadzīviskām lietām, trūkumu vai vispārējām pārmaiņām un mērenu sajukumu visapkārt. Runa bija par mums pašiem. Cik sarežģīts un izaicinājumiem pilns ir lielais iekšējo pārmaiņu laiks ceļā no spurainā pusaudža pārbaudījumiem (un pat krīzē) līdz pieauguša, nobrieduša cilvēka stabilitātei un spējai kritiski uztvert procesus sevī un visapkārt.
Un šajā sarunā dzima kāda trāpīga metafora! Pusaudža gados izbaudīto domu un sajūtu mudžekli, kurā tikām raustīti uz visām pusēm, varētu salīdzināt ar iesēšanos nestabilā pajūgā, kur tev vienam ir jāspēj novaldīt un, vēlams, vadīt arī pareizā virzienā vismaz vairāki brīžiem traki un nevaldāmi domu zirgi, kuri tā vien gribētu mesties katrs savā līdz tam nezināmā, šaubu pilnā virzienā. Bailes, trauksme, panika, šaubas, dusmas, izmisums, vēlme padoties – tās ir sajūtas, ko bieži iznāca izbaudīt arī ikdienā, kā nu iegadījās apstākļi un pati diena.
Pamazām ar laiku iemācījāmies izprast gan sevi, gan savus trakos domu zirgus, sapratām, kā ar tiem sadzīvot un kā ar tiem apieties. Diemžēl gadās, ka arī pieaugušos gados iznāk nobraukt no ceļa vai pazaudēt pavadu. Bet vairāk vai mazāk būs skaidrs, kā ar to visu tikt galā, vai vismaz mierināt sevi ar dziedinošo “viss pāriet, viss sakārtojas”.
Bet tagad pats vērtīgākais mūsu stāstā: varbūt, ka īstais briedums pienāk tad, kad esam gatavi izkāpt no piešķirtā pajūga un izjūgt savus nemierīgos domu zirgus, palaižot tos brīvībā, kur nu kuro. Un izvēlieties savu īsto, tuvāko un mīļāko, ar kuru kopā justies droši un stabili. Apseglot to un doties tālāk kopā, zinot, ka jūs esat viens. Ka, lai kas notiktu, jūs vieno kopīga izpratne par to, kas ir svarīgi. Kas ir miers. Kas ir robežas. Ka apmaldīties vēljoprojām ir iespējams, bet pazaudēties pa īstam vairs nē. Jo ir saites kas, kas vairs nepārtrūkst.
Lai katram tiek tāds zirgs!
Photo by Helena Lopes on Unsplash
Solveiga Karele
Bieži vien cilvēkiem ir grūti pārvarēt dzīves izaicinājumus, jo viņi ir zaudējuši saikni ar sevi un jūtas iestrēguši. Es vadu tematiskās meditācijas, kas palīdz cilvēkiem nonākt saskarsmē ar savu dziļāko būtību, tā sākot piedzīvot vēlamās iekšējās pārmaiņas.
Citi raksti
Vai ir viegli lidot
... uzticoties un paļaujoties, jo vairākumā gadījumu tieši nespēja kontrolēt notiekošo izraisa trauksmi...
Pietiekami mīlēt… sevi
... jāsāk apzināties, ka vairāk par to, kurš ir iestrēdzis un nevēlas vai nespēj mainīties mums saprotamā virzienā, iestrēgums skar mūs……
Tava izvēle
... ceļā uz sapņa piepildījumu mēs sastopamies ar diviem būtiskākajiem uzvedības vai emociju aspektiem: disciplīnu vai nožēlu.


