Kāpēc mēs baidāmies

Bailes, visaptverošas bailes, kas izraisa trauksmi un saspringumu, kā tikt ar tām galā? Svarīgi apzināties, ka bailes ir emocijas, kas vēlas piedalīties apdraudējuma izvērtēšanā un tad pazust. Ja mēs pastāvīgi iztēlojamies, ka draudi ir reāli un vienmēr klātesoši, bailes nepazūd un var pārvērsties hroniskā trauksmes sajūtā.

Bailes ir aizsardzības mehānisms, kas mums palīdz izvairīties no reālām vai iztēlotām briesmām.  Tomēr tās gandrīz vienmēr fokusējas (draudīgajā) nākotnē, līdz ar to tiek zaudēta realitātes un klātesamības sajūta, kas ir būtiska, izdarot objektīvus secinājumus un pieņemot adekvātus lēmumus.

FEAR

Angļu valodā bailes tulko kā – FEAR : False Expectances Appear Real. Tātad, tulkojumā: maldīgas gaidas šķiet reālas. Tās ir gaidas, ka sāpēs, kopā ar domu, ka netiksim ar to galā.

Dažreiz ir grūti to atzīt, bet viss notiekošais mūsos un mums visapkārt ir neitrāls. Tie esam mēs, kas uztver, vērtē un izvēlas, kā reaģēt. Līdz ar to, emocijas un viedoklis nav pati situācija, bet mūsu domas par to. To viegli redzēt situācijās, kurās cilvēki mēdz reaģēt absolūti dažādi un radīt savu personīgo “stāstu” par notiekošo.

Spēt sadarboties

Klātesamības spēks ir visbūtiskākās zāles pret bailēm. Dzīvosim šodien, tagad, pārstājot iztēlē pārcilāt nākotnes iespējamos scenārijus un nenokurinot savus iekšējos resursus un enerģiju. Lai iespējamo reāla apdraudējuma brīdi mēs varētu sagaidīt nosvērti, vērīgi un pieņemot lēmumus, kas balstīti uz loģiskiem apsvērumiem un  spēju sadarboties. Ar apkārtējo pasauli un, vissvarīgākais, ar sevi.