Ir tik viegli pateikt “es mēģināšu”, jo šī it kā nevainīgā frāze jau sākotnēji mūs atbrīvo no atbildības uzņemšanās par sagaidāmo rezultātu. Bet tai pašā laikā, mēs sev atzīstam, ka neesam pārliecināti, vai vispār gribam, varam un esam nolēmuši realizēt to, ko solām. Mūsu iekšējais kritizētājs mums jau signalizē, ka neesam pietiekami labi, lai ko paveiktu un vienmēr jābūt gataviem arī neveiksmei. Tā taču būs nesāpīgāk, vai ne?

“Mēģināšu” signalizē par mūsu šaubām piepildīt mūsu nodomus. Par  nepārliecinātību par savām spējām un iespējām. Angļu valodā ir tāds teiciens: ‘Trying is lying”, tātad, ja tu soli mēģināt, tas tu neesi patiess pret sevi un citiem. Zināmā mērā, mēs paši pasakām priekšlaicīgu  “nē” un dodam savai zemapziņai skaidru norādi – nesadarboties. Sacīts – darīts.

Atbrīvo iekšējo enerģiju

Mēs varam ļaut noticēt paši sev un saviem spēkiem, vienkārši izmainot šo frāzi un tās jēgu uz: “es darīšu, ko spēšu, to, kas ir manos spēkos”. Atbrīvojot pozitīvu enerģiju, kas palīdzēs piepildīt mērķi un vairot pašapziņu un ticību saviem spēkiem.

Mēģināt var teātra izrādi, priekšnesumu vai runu. Bet tad, kad uzskatām, ka esam gatavi un patiesi vēlamies piepildīt konkrētus mērķus un uzdevumus, darām visu, cik labi vien spējam, nedodot sev atlaides, atrunas un negatavojot vietu mīkstākai krišanai.

Stāsts ar labām beigām

Ko darīt, ja tomēr neizdodas īstenot mērķi vai piepildīt sapni? Turpināt strādāt, ticēt, saprotot, ka ikviena kļūda, ikviena piespiedu novirzīšanās no mērķa mūs dara stiprākus, izlēmīgākus, vērīgākus un sirdsgudrākus. Tātad, šīs vēl nav beigas, turpinām darīt, cik labi spējam, līdz rezultāts būs.

Tematiska, konkrētam mērķim radīta meditācija un pozitīvas afirmācijas palīdzēs noticēt saviem spēkiem, saviem neierobežotajiem iekšējiem resursiem un spējām. Viss ir iespējams, vienotībā ar dziļāku gudrību un pārliecību, ka pasaule sadodas rokās, ja kaut ko no sirds vēlamies.