Reakcija

Kā nekļūt par reaktīvo raķeti?

Aizskaitīt līdz desmit – kurš gan nezina šo teicienu, kurš ne vienam vien ir ļāvis izvairīties no sprādzienbīstamas situācijas? Ikviens notikums izraisa kādas konkrētas sajūtas un reakciju. Tas nozīmē, ka notiekošais “liek” mums reaģēt. Un ir vajadzīgs laiks, lai atgrieztos prāta stāvoklī, kurš ļauj mums izdarīt apzinātas izvēles.

Saskaņā ar fizikas likumiem, reaktīvā kustība ir atgrūšanas kustība. Pretestība, pretošanās, noliegšana, notiekošā nepieņemšana mūsos izraisa reakciju – plašu negatīvo emociju gammu – no vilšanās, dusmām, citu vainošanas līdz pat  konstantam noliegumam, bailēm un bezspēcībai. Tātad, notiekošā atgrūšana ir īsts palaidējmehānisms spontānai atbildei, kuru pēc tam, ar mierīgu prātu, pat var būt grūti izskaidrot.

Vērtību prizma nav viena

Mūsu mijiedarbība ar pasauli notiek nepārtraukti, un apkārt notiekošo mēs izvērtējam caur savu vērtību un uzskatu prizmu. Savā ziņā to var saukt par nepārtrauktu mērīšanu, vai mums ir pieņemams un der apkārt notiekošais. Un tieši šī disonance starp mūsu gaidām, tiesāšana un nepārtrauktā vērtēšana ir par iemeslu tam, ka jūtamies slikti un uzkurinām sevi vairāk un vairāk.

Kā pārslēgties no REAĢĒŠANAS uz apkārtējo uz apzinātu DARBĪBU? Jo izaicinošas situācijas un problēmas mūs var sagaidīt ikvienā dzīves situācijā.

Reakcija un darbība

Esot vērīgi, klātesoši, atvērti un iekļaujoši. Pieņemot apkārtējo tiesības uz citādu viedokli un izvēlēm. Kas nebūt nenozīmē, ka mēs neesam spējīgi atbildēt, vajadzības gadījumā pateikt “nē” vai pastāvēt par savām vērtībām. Tomēr tādā gadījumā mūsu atbilde nav reakcija uz kairinājumu, bet tā ir veselīga darbība, balstīta mūsu harmoniskajās attiecībās ar sevi un pasauli.