Visnogurdinošākās cīņas un pretrunas netiek risinātas kaut kur kaujas laukā, starp iedomātiem vai īstiem ienaidniekiem, tas ir mūsu prāts, kurš spēj novest līdz pilnīgam spēku izsīkumam, pastāvīgam stresam vai nospiestībai. Iznāk, ka mēs iesaistāmies cīņā paši pret sevi, nepārtraukti kārtojot savā galvā “par”un “pret” frakcijas un risinot “kā būt” vai “nebūt” dilemmas.

Ja jūti, ka atkal tiec ierauts tādā skrejošu domu, minējumu un uztraucošu pagātnes vai nākotnes ideju virpulī,  izvēlies neiesaistīties. Jā, tas ir pa spēkam ikvienam un šo spēju ar laiku var uztrenēt, to praktizējot tāpat kā fiziskus vingrinājumus. Iesākumā ir vērts vienkārši pamēģināt pārslēgt uzmanību uz ko citu, jēgpilnāku. Bet tad pamazām apzināti sākt atteikties no – iesaistīšanās.

Iedomājies, kā apzināti izkāp no milžu cīņām savā galvā,  izvēloties vienkārši vērot. Nebarojot prāta spēlītes ar savu uzmanību, to jauda pamazām apsīks, un tu spēsi kļūt par daudz objektīvāku, iecietīgāku novērotāju jebkuru iekšēju vai ārēju pretrunu risināšanā. Tas ir brīnišķīgs solis ceļā uz apzinātību un sirdsmieru.

Izvēlies kļūt par mazu Budu it visā. Izbaudot, kā spirdzinoša vēja pūsmiņa notrauš ziedoša ķirša smaržīgos putekšņus. Pamājot pēdējam saules staram, pirms oranžā bumba strauji aizlīd ai horizonta….

Tematiska, vadīta meditācija tev var palīdzēt nonākt tuvāk iekšējam mieram, nosvērtības un drošības sajūtai, kad apzinies, ka arī tava darbošanās, cīņas, gājums tiek uzmanīts un vērots ar mīlestību un rūpēm. Tu esi vienmēr pasargāts.

Photo by Hossein Ezzatkhah on Unsplash